lv, com, eu… kādu domēna paplašinājumu izvēlēties?​

Ikviens, kurš reiz palaidis online savu mājaslapu, ir pazīstams ar tādu procesu kā domēna jeb mājaslapas adreses reģistrācija. Tomēr ne katrs ir pievērsis pietiekami rūpīgu uzmanību domēna vārda izvēlei, kam patiesībā ir vitāli svarīga nozīme ne tikai labu mājaslapas pozīciju sasniegšanai Google meklēšanas rezultātos, bet arī korporatīvās identitātes veidošanā. Domēna vārds ir tikpat svarīgs kā uzņēmuma nosaukums – tam jābūt viegli iegaumējamam, reprezentatīvam un ideālā variantā jāatbilst pārstāvētajai nozarei, precēm vai pakalpojumiem. Bet vai zini, kā tad viss aizsākās? Ko izmantoja pirms domēniem, kā un kāpēc tie radās? Kāpēc mūsdienās ir tik daudz un dažādu domēna paplašinājumu (.lv, .com, .eu, .org, .net u. c.), ar ko tie atšķiras, un kā izvēlēties atbilstošāko? Par to – raksta turpinājumā!

Domēnu pirmsākumi?

Pašos interneta pirmsākumos tādu domēna vārdu vēl nebija, un mājaslapu adreses tika apzīmētas ar vienkāršiem skaitļu virknējumiem – unikālām IP (interneta protokola) adresēm, kas identificēja konkrētu datoru, serveri, mājaslapu internetā, piemēram, 208.65.153.238 (viena no Youtube IP adresēm). Taču, attīstoties interneta infrastruktūrai un strauji pieaugot dažādu mājaslapu skaitam internetā, radās nepieciešamība atrast ērtu veidu, kā tās efektīvi pārvaldīt un cilvēkiem vienkāršāk atcerēties, un tā mājaslapu identificēšanai 1983. gadā tika ieviesta speciāla Domēnu vārdu sistēma (DNS – domain name system) – tehnoloģija, ko izmantojam mūsdienās un kas nodrošina katrai IP adresei konkrētu vārdu. Gluži pēc tādas pašas loģikas mēs šodien pievienojam arī kontaktpersonas savā telefonā – tālruņa numuriem piešķirot konkrētās personas vārdu, lai nenāktos iegaumēt daudzās ciparu virknes.

Pirmais domēna vārds – symbolics.com – tika reģistrēts 1985. gadā. Tas piederēja datorsistēmu ražošanas kompānijai „Symbolics Inc.” Kembridžā, Masačūsetsas štatā, ASV. Līdz šim brīdim pasaulē reģistrēti jau vairāk nekā 360 miljoni domēnu vārdu (!).

Domēnu paplašinājumi – ko tie apzīmē?

Domēna vārds sastāv no divām daļām. Pirmo daļu veido cilvēka izvēlēts nosaukums, piemēram, Hostnet, savukārt otro daļu, kas atrodas aiz punkta, veido domēna paplašinājums jeb augstākā līmeņa domēns (saīsinājumā ALD; angļu valodā top-level domain jeb TLD), kam ir tikpat svarīga nozīme kā domēna vārdam. Tas var būt vai nu valsts kods, piemēram, .lv, .ee, .lt, vai vispārējais augstākā līmeņa domēns (angļu valodā general top-level domain jeb gTLD), piemēram, atpazīstamākie ir:

• .com (saīsinājums no vārda commercial) – starptautiskām komerciālām kompānijām (viens no populārākajiem domēna paplašinājumiem pasaulē, ko zina ikviens interneta lietotājs),
• .org (organisation) – nekomerciālām organizācijām,
• .net (network) – tīkla projektiem,
• .edu (education) – ar izglītību saistītām organizācijām,
• .mil (military)– militārām organizācijām,
• .gov (government) – valsts institūcijām,
• .biz (business) – biznesam,
• .co (company, commerce, community) – kompānijām, tirdzniecībai, biedrībām,
• .info (information) – informatīvām mājaslapām.

Tāpat kopš 2014. gada arvien vairāk izmanto jaunos vispārējā augstākā līmeņa domēnus (angļu valodā new gLTD), piemēram, .xyz, .design, .photography, .shop, .store, .science, .travel un citus, kas radīti, pamatojoties uz interneta straujo attīstību, ar mērķi paplašināt piedāvājumu, lai ikviens mūsdienās var piemeklēt savai darbības nozarei vai mājaslapas tematikai piemērotu domēna paplašinājumu. Starpcitu, šādi domēnu paplašinājumi var strādāt arī kā efektīvs mārketinga instruments, piesaistot auditoriju, kuru interesē viss jaunais un atšķirīgais, piemēram – jauno paaudzi. Uz šādu paplašinājumu rēķina iespējams izveidot arī īsus, oriģinālus un skanīgus domēna vārdus.

Kādu domēna paplašinājumu izvēlēties?

Domēna paplašinājumam ir ne mazāk svarīga nozīme kā domēna nosaukumam. Izvēloties piemērotāko, tas ne tikai nodrošinās labāku mājaslapas atrodamību un ļaus uzrunāt sev vēlamo mērķauditoriju, bet arī radīs priekšstatu kā par profesionālu, uzticamu mājaslapu. Tomēr viennozīmīgas atbildes, kādu domēna paplašinājumu izvēlēties, nav, jo izvēli nosaka daudz un dažādi faktori – uzņēmuma darbības vieta, specifika, mērķauditorija, mājaslapas tematika (piemēram, māksla, zinātne, izklaide, brenda aizsargāšana, mārketings utt.) un citi.

Reģionālie un subreģionālie ALD
Latvijas uzņēmumiem, organizācijām, zīmoliem, kuru mērķauditorija ir šīs valsts iedzīvotāji, ieteicams izmantot paplašinājumu .lv – tas ir draudzīgāks, pierastāks vietējam lietotājam un nodrošina arī labākas pozīcijas Google meklēšanas rezultātos starp vietējām mājaslapām. Analoģiski – ja mērķauditorija ir cita valsts, piemēram, Krievija, Igaunija, Lietuva vai tml., labāk izvēlēties attiecīgās valsts ALD. Ja mērķauditorija ir šaurāka, piemēram, konkrētas pilsētas iedzīvotāji, tad var izvēlēties subreģionālo domēnu, piemēram, .riga.lv. Loģiska domēna paplašinājuma izvēle palīdzēs veiksmīgāk pozicionēt savu mājaslapu klientiem un meklētājprogrammām.

Starptautiskie ALD
Ja uzņēmums plāno darboties ne tikai konkrētā valstī, bet arī Eiropas Savienības vai starptautiskajā tirgū, tad laba izvēle ir tādi domēna paplašinājumi kā .eu vai .com. Savukārt starptautiskām bezpeļnas organizācijām piemērots būs .org paplašinājums.

Tematiskie ALD
Ja ir svarīgi uzsvērt mājaslapas tematiku, var izvēlēties kādu no jaunajiem vispārējiem ALD, piemēram, ja nodarbojies ar fotografēšanu, fotogrāfiju apstrādi – .photography, ja veido blogus – .blog vai .me, ja darbojies dizaina lauciņā – .design utt. Pēc šāda principa var izvēlēties domēna paplašinājumu jebkurā jomā, bet jāatceras galvenais nosacījums – mājaslapas saturam ir stingri jāatbilst izvēlētajam paplašinājumam.

Respektīvi, jo lielāks ir uzņēmums un tā mērķauditorija, jo rūpīgāk jāpārdomā domēna vārda izvēle. Nereti, lai aptvertu plašāku mērķauditoriju, ir ļoti vērtīgi reģistrēt vairākus atšķirīgus domēnu vārdus dažādos domēnos un uzstādīt redirektu jeb novirzīt lietotāju uz galveno mājaslapu.

Atrodi un reģistrē savu vēlamo domēnu jau tagad! Jautājumu gadījumā droši lūdz padomu mūsu speciālistiem!

Atklāj 4 prasības pilnīgai IT infrastruktūrai tavā uzņēmumā!

Labi izplānots IT infrastruktūras risinājums var ievērojami samazināt izmaksas un palielināt ieņēmumus. Strauji augot organizācijai, IT infrastruktūra pieaug vēl straujāk – no dažiem serveriem līdz lieliem datu centriem, kuros atrodas modernās tehnoloģijas. Pateicoties virtualizācijai, tagad vienā reālā serverī var būt vairāki virtuālie serveri. Tātad, kāds ir labākais infrastruktūras risinājums? Vispirms apskatīsim, kas “vēderā” IT infrastruktūrai.

No kā sastāv labs IT infrastruktūras risinājums?

Pat pirms domājat apmeklēt IT infrastruktūras risinājumu pakalpojumu sniedzējus, jums jāzina, no kā sastāv IT infrastruktūra. Tās sastāvdaļas ir aparatūra, programmatūra, tīkla resursi un pakalpojumi, kas nepieciešami organizācijas veiksmīgai darbībai. Infrastruktūras tipiskākās sastāvdaļas ir:

Kā strādā naudas izspiedēji, kuri uzlauzuši datoru vai mājaslapu?

Izspiedējprogrammas (angliski – ransomware) ir ļaunprātīgas programmatūras veids, kas šifrē upura failus, piemēram, mājaslapas datus un saturu. Pēc piekļūšanas datiem uzbrucējs pieprasa upurim izpirkuma maksu, lai pēc samaksas atjaunotu piekļuvi datiem. Izmaksas par atgūšanu var svārstīties no dažiem simtiem eiro līdz daudziem tūkstošiem, kas jāmaksā kibernoziedzniekiem Bitcoin vai kādā citā kriptovalūtā.

Šāda veida vīrusi Latvijā pēdējo divu gadu laikā bieži skāruši tieši mazos un vidējos uzņēmumus, kuriem trūkst informācijas un arī resursu kiberdraudu mazināšanai. Pie mums biežāk izplatītie ir tieši dharma saimes šifrējošie vīrusi, kas izplatās caur Microsoft Remote Desktop attālināto pieeju no publiskā interneta, ko aizsargā pārāk vāja parole.

Izspiedējvīrusu uzbrukumi pēdējā laikā kļūst arvien apjomīgāki un graujošāki, jo uzbrucēji lūkojas pēc lieliem mērķiem.

Kādā veidā izspiedēji uzlauž mājaslapas un piekļūst datiem?

Ir vairāki metodes, kā izspiedējprogrammas piekļūst datoram. Viena no izplatītākajām metodēm ir pikšķerēšanas surogātpasts – pielikumi, kas upurim nonāk e-pastā, maskējoties kā šķietami uzticams fails. Kad fails ir lejupielādēts un atvērts, tad uzbrucēji var iegūt kontroli pārņemt pār upura datoru. Dažas citas agresīvākas izspiedējprogrammu formas, piemēram, NotPetya, izmanto drošības caurumus, lai inficētu datorus, pat nemānot lietotājus.

Kādas iespējas rodas uzbrucējiem, kad izdevies uzlauzt datoru?

Visizplatītākā uzbrucēju darbība ir lietotāja failu šifrēšana jeb, vienkāršāk izsakoties, sabojāšana. Šifrētos failus vairs nevar atšifrēt bez matemātiskas atslēgas, kuru zina tikai uzbrucējs. Lietotājam pēc uzlaušanas tiek parādīts ziņojums, kurā paskaidrots, ka tagad viņa faili vairs nav pieejami un tiks atšifrēti tikai tad, ja upuris uzbrucējam nosūtīs neatsekojamu Bitcoin maksājumu.

Populārs uzbrucēju paņēmiens ir apgalvot, ka viņi pārstāv kādu tiesību aizsardzības aģentūru, kas cietēja datoru izslēdz pornogrāfijas vai pirātiskas programmatūras klātbūtnes dēļ un pieprasa samaksāt “naudas sodu”, iespējams, lai mazinātu cietušo nodomu ziņot par uzbrukumu varas iestādēm.

Vēl viens populārs paņēmiem ir noplūdes programmatūras izmantošana (doxware), kad uzbrucējs draud publiskot slepenus datus upura cietajā diskā, ja vien netiek samaksāta izpirkuma maksa. Bet, tā kā šādas informācijas atrašana un iegūšana ir ļoti grūts uzdevums uzbrucējiem.

Kā izvairīties no izspiedējprogrammām, kas šifrē datus?

Obligāti veidot datoru informācijas rezerves kopijas, glabāt tās atsevišķi no sistēmas, kas tiek kopēta. Tātad iesakām glabāt rezerves datus uz rezerves servera datu centrā (citā lokācijā), kā arī regulāri pārbaudīt, vai šīs kopijas ir izmantojamas;

Paaugstināt servera drošības līmeni

Pārskatīt tiesības rakstīt/dzēst koplietošanas mapēs (iekšējā tīkla mapes un ārējā interneta risinājuma tīkla mapes);

Paaugstināt attālinātās piekļuves drošību datorsistēmā un administrēšanas rīkiem (piemēram, RDP un SSH). Taču ieteicams vispār nepubliskot RDP servisu internetā, atļaujot tam, piemēram, pieslēgties tikai caur korporatīvo VPN. Ja tehnisku iemeslu dēļ ir nepieciešams RDP serviss, kuram jābūt publiski pieejamam, labā prakse ir pasargāt lietotāju kontus ar viedkartēm (smartcards), nevis tikai parolēm, regulāri atjaunot RDP servisu, izmantot IPSEC (Network Level Authentication).

Lejupielādēt savā datorā pretvīrusu programmu. Lejupielādējot un atjauninot pretvīrusu programmu, iespējams palīdzēt aizsargāt datoru pret lielāko daļu vīrusu. Pretvīrusu programmas meklē vīrusus, kas cenšas piekļūt e-pastam, operētājsistēmai vai failiem. Jauni vīrusi parādās katru dienu, tāpēc regulāri jāatjauno pretvīrusu programma. Dažas pretvīrusu programmas tiek pārdotas kā gada abonements, taču daudzas programmas ir pieejamas arī bez maksas;

Neatvērt e-pasta ziņojumus no nepazīstamiem sūtītājiem vai nepazīstamus e-pasta pielikumus. Daudzi vīrusi ir pievienoti e-pasta ziņojumiem vai pielikumos un izplatās tiklīdz tiek atvērts e-pasta ziņojuma pielikums. Saņemot aizdomīga izskata, satura, valodas e-pastus, nekādā gadījumā nevajadzētu vērt vaļā tajos norādīto saiti vai pielikumu, bet gan pārliecināties par sūtītāja leģitimitāti. Der atcerēties, ka vīrusa sūtītājs ne vienmēr ir svešinieks. Piemēram, vīrusa “Emotet” gadījumā, tam nokļūstot upura iekārtā, vīruss mēģina pavairoties, izveidojot e-pasta adrešu sarakstu, ar ko inficētā datora lietotājs ir iepriekš sarakstījies, un izsūtot katram no šiem lietotājiem e-pastu ar inficētu pielikumu. Šādā veidā inficēto e-pastu saņēmēji redz e-pastu no kāda pazīstama cilvēka vai organizācijas, ar ko viņi tiešām iepriekš sarakstījušies, līdz ar to ir lielāka varbūtība, ka pielikums tiks atvērts.

Dzēst sīkdatnes (cookies) un izvairīties no paroļu saglabāšanas/sinhronizēšanas, izmantojot publiskos datorus. Labā prakse ir neiet savā privātajā vai darba e-pastā no šādiem publiskajiem datoriem (t.sk. arī Dropbox un tamlīdzīgos servisos). Ja tomēr tas netiek ievērots, tad vajadzētu vismaz atcerēties iziet no minētajiem servisiem pēc sesijas beigām;

Izmantot ugunsmūri.

7 svarīgi padomi no IT industrijas ekspertiem

1. Dažādi hostinga tipi

Hostinga pakalpojums ir jāizvēlas atkarībā no mājaslapas vajadzībām. Daži hostinga pakalpojuma sniedzēji piedāvā dalīto hostingu, kas piemērots mazākām vietnēm ar nelielu apmeklētāju skaitu, kamēr citi koncentrējas uz tiešo hostingu, kas piemērots iepirkšanās mājas lapām un lieliem multimediju blogiem. Pakalpojuma cena parasti ir atkarīga no uzglabāto datu apjoma, hostinga plāna iedalītās jaudas un resursiem, domēnu un e-pasta kontu skaita.

2. Klientu atbalsts

Ir svarīgi izvēlēties lapas hostingu, kas nodrošina ātru un operatīvu klientu atbalstu ar čata, e-pasta un telefona palīdzību. Labi mājas lapu hostinga pakalpojuma sniedzēji savās hostinga paketēs ietver bezmaksas klientu atbalstu. Ja par klientu pirmā līmeņa atbalstu tiek pieprasīta papildu samaksa vai problēmu gadījumā ar uzņēmumu nav iespējams sazināties, būtu lietderīgi apsvērt pāreju pie cita pakalpojumu sniedzēja.

3. Uzglabāto datu apjoms

Mājaslapu uzturēšanas plānos parasti tiek norādīts maksimālais uzglabājamo datu apjoms. Kad tas pārsniegts, klients tiek informēts par vajadzību papildināt pakalpojumu plānu un veikt papildus samaksu. Sākotnējais datu apjoms, kas piedāvāts uzturēšanas plānā nav svarīgs, ja vien hostinga uzņēmums nodrošina iespēju to viegli papildināt. Tas ļauj mājas lapai dabiski attīstīties un, pieaugot prasībām, ievietot vairāk teksta un multimēdiju satura.

4. Drošība

Vēlams saprast, vai pakalpojumu klāstā ir iekļauta mājaslapas aizsardzība pret uzbrukumiem un uzlaušanas mēģinājumiem? Daudzi šādu pakalpojumu nemaz nepiedāvā vai arī pieprasa papildus samaksu. Tādēļ tālredzīgi ir izvēlēties IT pakalpojumu sniedzēju, kas jau standartā ietver aizsardzību pret uzlaušanas mēģinājumiem. *Aizsardzība ir īpaši būtiska, ja lapa veidota WordPress sistēmā, kurā bāzētās lapas mēģina uzlauzt visbiežāk.

5. Datu rezerves kopijas

Likstas ar datoriem, failiem un datiem jebkurā uzņēmuma ir teju neizbēgamas. Tāpat arī ārējie draudi, piemēram, kāds hakeris var iekļūt jūsu WordPress lapā un aizstāt index.php failu, kā arī iznīcināt visu datu bāzi. Ja jūsu IT pakalpojumu sniedzējs regulāri dublē vietni, par šādiem inicidentiem sirds var būs mierīgāka. Pievērs uzmanību, vai regulāri tiek veidotas datu kopijas un par šo tēmu nebūtu jāatceras tikai tad, kad kādi dati jau ir zuduši!

6. Cena

Cena ir viens no svarīgākajiem un bieži vien, vismaz Latvijas apstākļos, izšķirošais faktors. Latvijas uzņēmumu piedāvājums ir dārgāks, taču tiek piedāvāta iespēja maksāt par katru mēnesi atsevišķi. Ārzemju web hosting pakalpojumi ir lētāki, taču vairumā gadījumu ir jāmaksā uzreiz par vairākiem mēnešiem vienlaicīgi. Viens no variantiem, kā stiprināt apņēmību turpināt projektu ir hostinga līguma noslēgšana uz vairākiem gadiem. Izvēloties šādu variantu, saņemsiet atlaidi, bet vienā māksājumā būs jāšķiras no lielākas naudas summas.

7. Naudas atmaksa

Gandrīz vai visi uzņēmumi piedāvā atmaksāt naudu bez jebkādiem jautājumiem 30 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas. Šis noteikums ļauj izmēģināt hostinga pakalpojumus un pārliecināties par servisu, vietnes darbības ātrumu un nepārtrauktību. Norēķini, veicot apmaksu ar ārzemju hostinga pakalpojumu sniedzējiem visdrošāk veicami, izmantojot Paypal, kas pretenziju gadījumā atmaksās samaksāto naudu uz jūsu kontu.

5 populārākie iemesli, kādēļ tava mājaslapa var nestrādāt.

1. Kļūdas kodā

Tava vietne var nedarboties, jo kāds neapdomīgi izmaina tīmekļa kodu. Tas mēdz notikt, kamēr tiek veikta tehniskā apkope vai mājaslapas atjaunināšana. Ja Tu vari identificēt, ka kāds kolēģis vai partneris nesen darbojies kodā, tad sazinies, lai atrastu precīzāku iemeslu.

2. Vīrusa uzbrukumi un hakeri

Uzbrukumus mājaslapai var izraisīt reāli cilvēki vai boti, kas ļaunprātīgi mēģina uzlauzt tavu mājaslapu. Internetā sērfo daudz robotu ar vīrusu programmatūru – ja kāds no tiem trāpīs tavai vietnei, tad arī pārējie vīrusi pievērsīs uzmanību tavai lapai, radot nopietnākas sekas. Savukārt hakeri konkrēto vietni un upuri izvēlas apzināti un analītiski. Viens no populārākajiem hakeru uzbrukumiem ir DDoS (Distributed Denial of Service), kā rezultātā hakeris pārņem vietni ar visu veidu datuplūsmu.

3. Spraudņa / paplašinājuma kļūdas

Spraudņi jeb paplašinājumi ir programmatūras, kas tiek pievienotas mājaslapai “no ārpuses” un piešķir tai papildu funkcijas. Ja spraudnis vai paplašinājums nav atjaunināts vai ir izveidots nepareizi, pievienojot lapai, tas var novest pie tās nobrukuma.

4. Hostinga kļūda

Iemesls var būt serveru darbības pārtraukums, bet pakalpojumu sniedzēji vienmēr atjauno un palaiž savus serverus diezgan ātri. Dažreiz mājaslapa var nedarboties, jo nav pietiekami liela datu plūsmas plāna. Piemēram, tava mājaslapa turpina attīstīties un iegūt lielāku datuplūsmu, pateicoties Google, Facebook u.tml. reklāmai. Attiecīgi tavam hostinga plānam vajadzētu pieaugt līdz ar to. Ja jūsu hostinga plāns ir pārāk mazs un daudzi cilvēki mēģinās iekļūt jūsu mājaslapā, tad mājalapa pati sevi izslēgs. Šī kļūda ir elementāri labojuma, vienkārši sazinaties ar hostinga pakalpojumu sniedzējiem un izvēlieties lielāku plānu.

5. Domēna kļūda

Domēns var atslēgties, ja beidzas domēna derīguma termiņš jeb vienkārši nav apmaksāts domēna lietošnas rēķins. Tādeļ iesanāk uzlikt sev atgādinājumu veikt domēna rēķina apmaksu 1 reizi gadā.

Ko darīt, lai novērstu mājaslapas nobrukumu?

Neatkarīgi no potenciālā iemesla vispirms iesakām saināties ar tava hostinga pakalpojumu sniedzēju (piemēram, Hostnet), pēc tam – ar IT atbalsta servisu, ja tev tāds ir. Viņiem jāspēj palīdzēt tev noskaidrot visas problēmas, it īpaši, ja tās ir hostinga problēmas.